• Eiropa
• Vēsture
• Laika periods: pirms apm. 40 000 – 12 000 gadiem

Pirms četriem (!) gadiem, kad uzsāku savu Eiropas lasīšanas projektu, tā pieteikumā rakstīju, ka, visticamāk, lasīšu grāmatas par 20.gadsimtu, jo tieši tas bija periods, kas mani interesēja visvairāk. Tomēr laiks ievieš savas korekcijas. Tagad, pēc vairāk nekā pusotru gadu ilga pārtraukuma kopš pēdējā ieraksta blogā, atgriežos ar grāmatu par pavisam citu laiku – Ledus laikmetu. Kas ir mainījies? Pavisam vienkārši – man mājās ir četrgadnieks, kam nu jau pusgadu ir visai noturīga un nopietna interese par ļoti, ļoti seniem laikiem – Lielo Sprādzienu, dzīvības rašanos uz Zemes, vulkāniem, dinozauriem, mamutiem un citām saistītām tēmām. Un, kad bērns gulētejamās pasakas vietā teju katru vakaru prasa stāstīt, kā cilvēki medīja mamutus, mammai kļūst skaidrs, ka ar fragmentārām zināšanām (“Cilvēki medīja mamutus. Tad mamuti izmira.”) pasakas līmeņa stāstījumam nepietiks. Un, ja pēc tam vēl parādās papildjautājumi (“Vai Ledus laikmetā cilvēkiem bija gultas?”, “Vai Ledus laikmetā cilvēki arī tīrīja zobus?”), tad mammai ar steigu jāmeklē laba grāmata (vai vēl labāk – vairākas!), kas sniegtu vajadzīgās atbildes. Un, ziniet, tajā procesā, dienu no dienas atkārtojot un ar jaunām detaļām apaudzējot stāstu par to, kā tad tie Ledus laikmeta cilvēki dzīvoja un kā tika galā ar tiem mamutiem, arī man pašai kļuva trakoti interesanti!

No tām, ko varēju internetā sameklēt, manuprāt, grāmata Everyday Life in the Ice Age ir labākā pieaugušam lasītājam domātā grāmata par Ledus laikmetu. Uzreiz gan jāsaka – šī nav grāmata par mamutiem un mamutu medībām! Tā ir daudz labāka – tā soli pa solim, tēmu pa tēmai uzbur dzīvu un visai detalizētu vīziju par to, kā Ledus laikmetā dzīvoja cilvēki – kā tie izskatījās, kā ģērbās, ko spēja, kā veidoja attiecības, kā iekārtoja savas mājvietas un gatavoja instrumentus/ieročus, ko ēda un kā tika pie pārtikas, kā audzināja bērnus, kā organizēja sabiedrisko dzīvi utt.

Šī 2022.gadā izdotā grāmata aptver laika periodu no aptuveni 40 000 gadu senas pagātnes līdz laikam pirms aptuveni 12 000 gadu. Ģeogrāfiski tā koncentrējas lielākoties uz Eiropu (lielākā daļa arheoloģisko liecību ir no Francijas, Spānijas un Sibīrijas), tomēr gadījumos, kur arheoloģisko liecību trūkst, autori pievilkuši paralēles arī no senāku un ne tik senu mednieku-vācēju kopienu ikdienas dzīves visā pasaulē. Galarezultātā iegūtā aina gan vienalga ir nepilnīga, jo tā tomēr ir ļoti sena pagātne – neatgriezeniski zudušas ir netaustāmās lietas (pasaules uztvere, zināšanas, stāsti, domas, priekšstati, viedokļi, uzvedība, attiecību nianses utt.) un tikpat kā nekas nav saglabājies no tādām viegli sairstošām lietām kā pārtika, apģērbs, dažādi koka, māla, ādas un auduma izstrādājumi utt. Līdz ar to grāmatā ir pārpārēm pieļāvumu (es tos saucu par educated guess), kas aizpilda ‘robus zināšanās’ un ir balstīti uz šīs grāmatas un tajā izmantoto avotu autoru plašajām zināšanām par Ledus laikmetu un mūsdienu mednieku-vācēju kopienām, cilvēka psiholoģiju un anatomiju, kā arī zooloģiju un botāniku. Grāmatas autori katru reizi norāda, vai sniegtā informācija ir fakts vai pieļāvums, un uz kādiem avotiem tā balstīta. Ir arī daudz vizuālā materiāla – fotogrāfiju, zīmējumu u.c.

Rezultāts ir aizraujošs, viegli uztverams un vizualizējams stāsts ar, manuprāt, visai augstu uzticamības līmeni. Autori aplūko gan ļoti populārus jautājumus, gan pieskaras daudz mazāk izplatītām tēmām:

Vai tiešām Ledus laikmeta cilvēki bija daudz īsāki augumā un viņu mūža ilgums bija tikai apm.30 gadi? No kādiem traukiem viņi ēda un kā gatavoja ēdienu? Kā uzglabāja pārtiku? Kādas bija viņu guļvietas? Kā viņi gatavoja apģērbu? Kā veidoja ģimeni? Kā dalīja pienākumus ģimenē? Vai tiešām vīrieši medīja un sievietes sēdēja mājās ar bērniem? Kā sievietes tolaik tika galā ar menstruācijām? Cik attīstīta bija Ledus laikmeta cilvēku valoda? Vai viņiem jau bija mājdzīvnieki? … Šos un vēl daudzus citus jautājumus autori aplūko, taču ne uz visiem var sniegt viennozīmīgas atbildes jau minētā informācijas trūkuma dēļ.

Kopumā pēc šīs grāmatas izlasīšanas jūtos guvusi labu priekšstatu par to, kāda bija Ledus laikmeta cilvēku ikdiena, kaut arī daudzi jautājumi, protams, paliek neatbildēti. Tagad varu Elizabetei pastāstīt, piemēram, ka, balstoties uz pieejamajām liecībām, šķiet, ka Ledus laikmeta cilvēkiem bija visai veselīgi zobi – tie gandrīz nemaz nebojājās (atskaitot mehāniskus bojājumus), jo tolaik cilvēki pārtikā nelietoja cukuru (arī medu nē, jo vasaras bija pārāk īsas un aukstas, bites nevarētu paspēt savākt pietiekamu daudzumu medus pat pašu izdzīvošanai); un vismaz zobu bakstāmos zobu tīrīšanai Ledus laikmeta cilvēki noteikti izmantoja. Savukārt bedres mamutu ķeršanai (pretēji bieži izplatītiem attēliem vēstures bilžu grāmatās) viņi diezgan noteikti neraka, jo nebija jau ar ko – ja nu vienīgi ar kādu brieža ragu vai bizoņa lāpstiņas kaulu… Un vispār, iespējams, ka uzskats par to, ka mamuti bija Ledus laikmeta cilvēku pamatmedījums, ir visai pārspīlēts – kāpēc pūlēties ar tāda milzu lopa galēšanu, ja apkārt pārpārēm pietiek zirgu, ziemeļbriežu, kalnu āžu u.c. vieglāk notveramu radību?

Tā kā es tagad kopā ar meitu esmu aizrāvusies ar aizvēstures tēmām un grāmatu plaukti mūsmājās turpina papildināties ar labām un vēl labākām grāmatām, tad pasekojiet, ja ir interese par šo periodu – ļoti ceru, ka drīzumā izlasīšu vēl ko labu!