Tag: Autobiogrāfija/memuāri

Roberts Raids – Kad krievi nāk

Ilze1 Comment
  • Igaunija
  • Daiļliteratūra; Autobiogrāfija; memuāri
  • Laika periods: 1939.gada septembris – 1941.gada augusts

Turpinu iepazīt mūsu kaimiņu igauņu un vienlaikus arī mūsu pašu vēsturi. Roberta Raida romāns Kad krievi nāk ir jau ceturtā grāmata par Igauniju mana Eiropas lasīšanas projekta ietvaros, un šķiet, ka tā ir arī vislabākā no visām konkrētā laika perioda un tajā dzīvojušo cilvēku sajušanai.

Romāna darbība sākas 1939.gada septembra pēdējās dienās, kad Krievija piespiež Igauniju parakstīt savstarpējās palīdzības paktu, ar kuru Igaunijai jānodod PSRS rīcībā flotes un aviācijas atbalsta punkti. Molotova-Rībentropa pakts jau ir parakstīts, Polija sadalīta; Eiropa Igaunijas palīgā saucienam neatsaucas… Tālāk seko mums no mūsu pašu vēstures labi zināmie notikumi – padomju armijas ienākšana, inscenētas demonstrācijas un fiktīvas vēlēšanas, Igaunijas pievienošana PSRS, poļitruki un ziņotāji, atlaišanas, izformēšanas, pazušanas un aresti, dzīvojamo platību pārrēķināšana, zemes un īpašuma atsavināšana, 1941.gada jūnija izsūtīšanas, kara sākums, nāves bataljoni… Romāna darbība noslēdzas 1941.gada augusta beigās, kad Tallinā ieiet vācieši un Garajā Hermanī atkal uzvijas Igaunijas karogs (kā no vēstures zinām – uz neilgu laiku).Read More »

Imants Lešinskis – Starp divām pasaulēm

IlzeLeave a comment
  • Latvija
  • Vēsture; Autobiogrāfija, memuāri
  • Laika periods: ~1940.-1978.g.

starp divām pasaulēmImanta Lešinska grāmata savu kārtu manā plauktā gaidīja ilgāk, nekā man būtu gribējies – kādus pāris gadus. Tomēr pēc V.Hanta darba VDK un Latvija izlasīšanas īstais brīdis beidzot bija klāt. Uzreiz gan jāteic, ka abas grāmatas ir ļoti atšķirīgas, kaut arī abu centrālā tēma ir čekas darbība Latvijā. V.Hanta darbs ir pētījums, ko veicis cilvēks no malas, kas pārstāv pavisam citu laiku un kultūru, savukārt I.Lešinskis ir 20 gadus kalpojis čekai pietiekami augstos amatos, lai būtu savām acīm redzējis un savām ausīm dzirdējis, kā lietas notiek, un bijis ne tikai aprakstīto notikumu laikabiedrs, bet bieži vien arī dalībnieks. Arī čekas darbības aspekti, par ko abi autori runā, ir pilnīgi atšķirīgi – V.Hants dokumentē čekas asiņaino vēsturi un raksta par izsūtīšanām, vajāšanām, spīdzināšanām un dažādām šausmām, savukārt I.Lešinskis stāsta par pieredzēto kultūras, propagandas un etniskās spiegošanas jomā, un viņa stāstos ir visai maz asiņu, taču daudz ironijas un cinisma. Līdz ar to šie abi darbi nevis konkurē (kurš labāks?), bet gan drīzāk savdabīgā veidā papildina viens otru.Read More »